Nemanot mums ir piezadzies izteikti rudenīgais laiks ar lietutiņu retiem saules stariem pamalē un tas mani (Jūs) aicina ne jau uz Siguldu, bet uz mežu sēņot. Esmu ritīga „sēņu vecene” un šo laiku gaidu ai kā gaidu! Mežs taču ir maģisks un tajā es meditēju, elpoju svaigu gaisu, nodarbojos ar azartspēlēm, attīru domas nedaudz baidos un visbeidzot iepriecinu savu un citu punčus. Jautāsies kāpēc minēju azartspēles – tas taču ir tāds azarts staigāt pa mežu un meklēt sēnes, atrasts, tad skatīties kura ir visskaistākā, kura vislielākā, redzēt kā piepildās groziņš un tad ar patīkamu nogurumu iznākt no meža. Mans sēņu tops - gailenes, apšubekas, baravikas. Un 2 h stundu pastaiga mežā ir tāds sports mūsu riepiņām un tauciņiem J Lūk Jums iedvesmai ko darīt ar pilnu sasēņoto grozu!
Gaileņu zupa:
Kausētā siera iepakojums ( var ņemt «Dzintara» ar sēņu piedevu)
200 g gaileņu. Zupai speciāli lasu mazās gailenes lai nav jāgriež + smuki izskatās mazas sēnes.
1 burkāns
3 kartupeļi
nedaudz brokoļi
puravs
ķiploks, dilles, sāls, pipari, laurlapa
Izvārām buljonu no vistas. Kartupeļus un burkānus sagriež gabaliņos un liek vārīties. Sēnes ar puravu sagriež un apcep uz pannas sviestiņā, kad kartupeļi jau gandrīz mīksti, sēnes pievieno zupai. Kad saknes izvārījušās, zupai pievieno kausēto sieru un zaļumus (dilles, pētersiļus, timiānu). Ja vēlas, zupu vārīšanas beigās var ietumēt ar tējkaroti ūdenī iejauktu miltu. Sāli un piparus pievieno pēc garšas.Krējumu neliekam, jo kausētais siers jau darbojas arī krējuma vietā ;-)
Kam tīk var pievienot arī gaļu.
Klāt cepam ķiplokmaizītes (apgrauzdējam eļļas tumšo maizie, ierīvējam ar ķiploku, apkaisam ar maltu jūras sāli).
